Shēmas: Likvidators dienā pelna 16 500 eiro. Par ko?

Ekrānuzņēmums

Lielākajai daļai veiksmīgo uzņēmēju, gan lielo valsts uzņēmumu vadītājiem ir jājūtas kā lūzeriem, kas pelna santīmus, jo bankas likvidators dienā pelna 16,5 tūkstošus eiro, likvidējot citu radīto, raksta publicists Dans Titavs savā Facebook profilā.

Valsts FKTK personā uzrauga bankas, lai nauda netiktu izzagta un neciestu noguldītāji. Bankas Baltija un Latvijas krājbankas gadījumos uzraugi nogulēja – un noguldītāji cieta. Trasta komercbankas klienti sāka ciest tikai pēc tam, kad bankai tika anulēta licence. Pārkāpumi Trasta komercbankā bija; varēja sodīt vadību, iespējams, kādam draudētu pat kriminālatbildība un cietums; varēja akcionārus piespiest pārdot banku – FKTK pilnvaras ir plašas. Ja mājā ir zaglis, tāpēc taču nav jānodedzina visa māja… ja vien tas kādam nav izdevīgi, secina Titavs.

Izskatās aizdomīgi, ja no bankas likvidācijas vienīgais ieguvējs ir likvidators. Man šķiet nepieņemami, ka lielāko algu valstī legāli var nopelnīt Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms, neko jaunu neradot, tikai likvidējot citu radīto. Loģikas te nav. Kaut likums precīzi nosaka likvidatora atlīdzības apjomu.

Reālajā dzīvē un reālajos skaitļos Trasta komercbankas likvidatora un viņa palīga atlīdzības apjoms par septiņos mēnešos paveikto ir 3,5 miljoni eiro. Ir liesāks mēnesis ar 161 tūkstoti eiro, ir krietni treknāks ar 822 tūkstošiem. Šajā laikā likvidators Ilmārs Krūms ir atguvis 95 miljonus. Ir jārēķinās, ka licence tika atsaukta reāli darbību veicošai bankai ar reāliem klientiem, reālu naudu kontos, reāli izsniegtiem kredītiem, vērtspapīru portfeli, dārgmetāliem, nekustamajiem īpašumiem, kustamo mantu – daudz likvīdu aktīvu, kurus realizēt problēmu nav. Liela daļa atgūto līdzekļu ir klientu labprātīgi atmaksātie kredīti, spriež publicists.

Es neredzu par 3,5 miljoniem novērtēto likvidatora intelektuālo ieguldījumu. Likvidatora amats izskatās kā oāze Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Konkrētais likvidators dienā pelna 16,5 tūkstošus eiro, ieskaitot arī brīvdienas. Te gan lielākajai daļai veiksmīgo uzņēmēju, gan lielo valsts uzņēmumu vadītājiem ir jājūtas kā lūzeriem, kas pelna santīmus. Nemaz nerunājot par valsts pirmajām personām, ministriem, deputātiem, kaut tieši viņi šādu likumdošanu ir radījuši. 

"Un kāpēc gan lai kādām cilvēku grupām ar labiem kontaktiem banku uzraugošajās un tiesībsargājošajās iestādēs ik pa laikam negribētos nolikvidēt pa bankai, aizbildinoties ar cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un likumīgi nopelnot astronomiskas summas?…" jautā Dans Titavs.