Igaunijas prezidente: Mūsu reģionā prezidentiem jābūt kā apdrošināšanas polisei savai valstij

AFP/LETA

Mūsu reģionā katras valsts līderis apzinās, ka viņam ir jābūt kā apdrošināšanas polisei savai valstij - efektīvam ārzemēs, ar labu sadarbību un ciešām attiecībām ar mūsu reģiona valstu un arī pārējās pasaules valstu vadītājiem, intervijā žurnālam "Ir" norāda Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

"Taču ir arī otra puse - runāt ar Igaunijas cilvēkiem un nodrošināt, lai sabiedrība labi funkcionē, lai neviens netiktu atstāts novārtā, neviens nejustu, ka nav daļa no mūsu viena miljona cilvēku komandas. Tas ir svarīgi," viņa uzsver.

Vaicāta, kas ir galvenās jomas, kurās varētu uzlaboties Igaunijas sadarbība ar Latviju, Kaljulaida norāda, ka ekonomikas abām valstīm ir ļoti tuvas, un daudzi uzņēmumi pasaulē mūs uzskata par vienotu tirgu. "Manuprāt, mums ir kopīgs mērķis izveidot skaidru Ziemeļvalstu un Baltijas ekonomisko reģionu. Šķiet, esam tam jau tuvu," norāda Kaljulaida.

Viņa piebilst, ka Igaunija var būt labs digitālais tilts starp visām mūsu reģiona valstīm, piedāvāt tās attīstītās platformas citu izpētei un izmantošanai. Kaljulaida ir pārliecināta, ka tā ir joma, kurā mēs varētu attīstīties un iegūt pat globālas priekšrocības, jo nekur pasaulē neesot reģiona, kurā dažādas nācijas, dažādas suverēnas valstis digitālajā jomā sadarbojas tik cieši.

Igaunijas prezidente intervijā arī norāda, ka ne tikai komentē notikumus, bet cenšas cilvēkus iedvesmot, runājot par jautājumiem, kas viņai šķiet nākotnē svarīgi. Piemēram, par darba nākotni. "Veids, kā cilvēki strādā, stipri mainās, un nevienai valstij nav gatavas sistēmas, kas spēj uz to reaģēt. Tas ir viens no maniem mīļākajiem tematiem," viņa stāsta.

"Es arī domāju, ka mūsu digitālās pārmaiņas ir nevis tehniskas, bet sociālas. Neesam tik bagāti kā Rietumeiropas valstis, tāpēc publiskajam, privātajam un trešajam - brīvprātīgo - sektoram ir ciešāk jāsadarbojas, lai ar daudz mazākiem tēriņiem radītu saliedētu sabiedrību," uzsver Igaunijas prezidente, piebilstot, ka cenšas uzkurināt šīs diskusijas, lai cilvēki domātu par šiem jautājumiem, kas ilgtermiņā ir svarīgi.

Vaicāta, vai nav noraizējusies par Eiropas Savienību (ES) nākotni, ņemot arī vērā, ka pieņemas spēkā kustības pret ES, Kaljulaida stāsta ka pavadījusi 12 gadus Eiropas institūcijās un zina Eiropas spēku. "Tā vienmēr atrod ceļu uz nākotni. Pat ja process var šķist haotisks, diskusijas garas un lēmumi rada iespaidu, ka tie dod pārāk maz un nāk pārāk vēlu, Eiropa ir vienmēr pierādījusi, ka tā tiek galā [ar grūtībām]. Esmu droša, ka tā būs arī šogad un nākotnē," viņa saka.