Analītiķis: Baltija - viens no karstākajiem punktiem pasaulē

EPA / LETA

Pēc žurnāla "The National Interest" analītiķa Roberta Fārleja (Robert Farley) domām, Baltijas valstis patlaban ir viens no pieciem karstākajiem punktiem pasaulē. Šis reģions, tāpat kā Korejas pussala, Sīrija un Pakistānas-Indijas robeža, ir vieta, kur nākamajā gadā bruņota konflikta iespējamība ir visticamākā. Par vēl vienu karsto punktu eksperts uzskata kibertelpu.

Divas Korejas

Visaugstākais risks, kā raksta Fārlejs, ir sadursmēm Korejas pussalā. Tas ir saistīts ne tikai ar to, ka Ziemeļkoreja turpina palielināt savu raķešu un kodolieroču potenciālu, bet arī ar politisko krīzi Dienvidkorejā.

Jaunā ASV prezidenta lēmums pielikt punktu Ziemeļkorejas kodolieroču problēmai, veicot preventīvu uzbrukumu vai, pretēji, Phenjanas tiekšanās dot apsteidzošu triecienu Amerikai var izvērsties par plaša mēroga militāru konfliktu, teikts rakstā.

Sīrija kā nejaušība

Otrs karstais punkts ir pilsoņu kara pārņemtā Sīrija. Šeit, kā raksta "The National Interest", nav izslēgta nejauša ASV un Krievijas bruņoto spēku sadursme, kuru varētu izraisīt, piemēram, kļūdains aviācijas trieciens - līdzīgs tam, kādu amerikāņu lidmašīnas deva Sīrijas armijas daļai pie Deir-ez-Zoras pilsētas. Situāciju valstī vēl jo vairāk sarežģī neskaitāmu savstarpēji karojošu bruņoto grupējumu klātbūtne.

Strīdīgais Kašmiras jautājums

Bez Sīrijas, kā vēl viens karstais punkts reģionā vēl aizvien saglabājas Pakistānas-Indijas robeža. Tramps, kurš telefonsarunā ar Pakistānas premjerministru piedāvāja sevi kā starpnieku strīda noregulēšanā, kas izcēlies Kašmiras dēļ, situāciju var tikai pasliktināt, uzskata eksperts. Un ja starp Indiju un Pakistānu sāksies karadarbība, tad tas pats var notikt arī ar ASV un Ziemeļkoreju.

Trampa aizsardzība

Analītiķis draudus konflikta eskalācijai starp Maskavu un Vašingtonu saskata arī situācijā, kura izveidojusies Baltijā. Pēc Fārlija domām, tam, ka jaunievēlētais ASV prezidents  Donalds Tramps ir apšaubījis nepieciešamību aizsargāt Eiropas NATO valstis, kas nav izpildījušas savas finansiālās saistības pret organizāciju, var būt pozitīvas sekas Krievijas un ASV attiecību sasprindzinājuma samazināšanā, taču tāpat tas var draudēt ar konflikta izraisīšanos starp ASV un Krieviju. 

Hakeri nesnauž

Un visbeidzot, kā raksta "The national Interest", visplašākā "karadarbība" starp divām pasaules lielvarām var izcelties kibertelpā. Skandāls par it kā Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās parāda, ka saspīlējuma eskalācija starp abām valstīm ir pilnīgi iespējama.

Nenoteiktības elementu situācijā sagādā arī tas, ka konkrēti Trampa ārpolitikas plāni pagaidām ir noslēpums pat pašā Vašingtonā, un jaunā līdera padomniekiem, iespējams, nāksies pildīt nozīmīgu lomu tāda kursa izstrādāšanā, kurš ļautu izvairīties no bruņotām sadursmēm, rezumē raksta autors.